Civitta sadarbībā ar Google ir sagatavojusi līdz šim plašāko ziņojumu par Baltijas jaunuzņēmumu ekosistēmu. Rezultāti liecina, ka augošais jaunuzņēmumu skaits jau tagad rada būtisku ekonomisko pienesumu, ar potenciālu vēl lielākai ietekmei nākotnē.
Tomēr lielākais izaicinājumi ir saistīti ar finansējuma un jaunu talantu piesaisti, kas samazina jaunuzņēmumu attīstības tempu. Izveidot jaunuzņēmumu ir smags darbs – mēs to labi zinām!
Tāpēc nolēmām veikt padziļinātu Baltijas jaunuzņēmumu ekosistēmas izpēti, lai izvērtētu tās stāvokli, izmērītu ekonomisko ietekmi un meklētu veidus, kā šo ietekmi padarītu ievērojami lielāku. Ceram, ka ziņojums būs noderīgs ceļvedis un palīdzēs citiem ekosistēmas dalībniekiem atbalstīt jaunuzņēmumus viņu izaugsmes ceļā.
Ziņojumā gūtās secinājumi ir balstīti publiski pieejamās infrormācijas analizē,lielāko jaunuzņēmumu intervijās, kā arī tika veiktas jauznuzņēmumu dibinātāju un potenciālo darbinieku aptaujas.
Baltijas jaunuzņēmumu ekosistēmas potenciāls ir acīmredzams – pēdējos trijos gados visās Baltijas valstīs ir vērojams arvien lielāks jaunuzņemumu skaits. Šeit līdere ir Igaunija ar lielāko jaunuzņēmumu skaitu (1300+), kurai seko Lietuva(1100+) un Latvija(600+).
Jaunuzņēmumu radītie ieņēmumi tagad ir pietiekami lieli, lai tieši ietekmētu katras valsts ekonomiku. 2021.gadā Igaunijā tie kopsumma bija 1,4 miljardi eiro, Lietuvā – 1.8 miljardi eiro, bet Latvijā – 400-500 miljoni eiro. Tas nozīmē arī to, ka valstu budžetos tiek iemaksāts ievērojams nodokļu apjoms, un jaunuzņēmumu darbinieki savās valstīs pelna gandrīz divas reizes lielāku atalgojumu.