Pētījums par narkotiku lietošanas profilaksi Latvijā no 2023. gada līdz 2025. gadam

Client

Ministry of the Interior of the Republic of Latvia

Back to our work

Klienta raksturojums:

Latvijas Republikas Iekšlietu Ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde iekšlietu (valsts drošības un sabiedriskās kārtības un drošības) nozarē Latvijā. Iekšlietu ministrija īsteno Eiropas Sociālā fonda Plus projektu Nr. 4.1.2.4/1/24/I/001 “Pierādījumos balstītu narkotiku lietošanas profilakses programmu īstenošana un profilakses kvalitātes standartu ieviešana” Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.1.2. specifiskā atbalsta mērķa 4.1.2.4. pasākuma ietvaros.

Pētījums tika pasūtīts šī projekta ietvaros atklātā konkursā “Pētījuma veikšana par narkotiku lietošanas profilaksi Latvijā” (iepirkuma identifikācijas Nr. IeM NVA 2025/55).

Izaicinājums:

Narkotisko vielu lietošanas profilakse Latvijā ir decentralizēta: to īsteno dažādas valsts un pašvaldību iestādes, kā arī nevalstiskās organizācijas, tāpēc informācija par īstenotajām profilakses aktivitātēm ir fragmentāra un lielākoties iegūstama no dažādiem institūciju pārskatiem un publikācijām. Pirms ieguldīt pierādījumos balstītās profilakses programmās un ieviest kvalitātes standartus, ministrijai bija nepieciešams sistemātisks priekšstats par esošo situāciju.

Uzdevuma mērķis bija divējāds: apzināt jeb kartēt Latvijā pēdējo trīs gadu laikā (2023., 2024., 2025. gadā) īstenotās universālās, selektīvās un indicētās narkotiku lietošanas profilakses intervences un izvērtēt universālo un selektīvo profilakses pasākumu atbilstību Eiropas profilakses kvalitātes standartiem (EDPQS) – uz pierādījumiem balstītam 35 kvalitātes standartu kopumam, kas Latvijā nav formāli apstiprināts, taču ļauj noteikt, cik lielā mērā pasākumu īstenotāji, plānojot aktivitātes, ņem vērā kvalitātes vadības kritērijus.

Pētījums veido pierādījumu bāzi ESF+ projekta pamatmērķim – pierādījumos balstītu narkotiku lietošanas profilakses programmu īstenošanai un profilakses kvalitātes standartu ieviešanai Latvijā.

Ticamas zināšanas par to, kādas intervences pastāv, kas tās īsteno, kā tās tiek finansētas un cik lielā mērā tās atbilst starptautiski atzītiem kvalitātes kritērijiem, ir priekšnoteikums efektīvāku preventīvo pasākumu plānošanai un lēmumiem par to, kuras programmas atbalstīt un paplašināt.

Visi nodevumi – pētījuma instrumentārijs, gala ziņojums latviešu valodā, intervenču apraksti (fiches) un vērtējums par to atbilstību kvalitātes standartiem – bija jāiesniedz stingrā piecu mēnešu termiņā no līguma parakstīšanas dienas.

Mūsu pieeja:

Civitta pētījumu veidoja kā jauktu metožu pētījumu, apvienojot kvalitatīvās pētniecības metodes (literatūras analīzi un daļēji strukturētas intervijas) ar kvantitatīvajām (divas tiešsaistes aptaujas un intervenču atbilstības EDPQS skaitlisku novērtējumu), balstoties uz EDPQS.

Datu vākšanā tika izmantoti četri instrumenti:

literatūras analīze – ziņojumu, pētījumu, vadlīniju un citu avotu izpēte par Latvijā īstenotajām narkotiku lietošanas profilakses aktivitātēm;
divas elektroniski aizpildāmas tiešsaistes aptaujas – viena visām pašvaldībām un otra citām iestādēm un organizācijām, kas īsteno atkarību profilakses pasākumus – kuras aizpildīja 141 dažādu iestāžu pārstāvis (sociālie dienesti, izglītības pārvaldes, izglītības iestādes, pašvaldības policija) no 40 pašvaldībām, kā arī astoņu iestāžu pārstāvji;
29 daļēji strukturētas intervijas ar iestāžu un organizāciju pārstāvjiem, kas īstenojuši narkotiku profilakses intervences, iegūstot publiski nepieejamu informāciju (pamatojumu konkrētās intervences izvēlei, praktisku informāciju par pasākumu īstenošanu, datu un atgriezeniskās saites ievākšanu pasākuma izvērtējumam);
52 universālo un selektīvo intervenču izvērtēšana atbilstoši 35 EDPQS standartiem, kas strukturēti astoņos secīgos standartu blokos ar kopumā 31 standartu, papildus definējot četrus horizontālos apsvērumus, katru standartu vērtējot kā pilnībā izpildītu (1 punkts), daļēji izpildītu (0,5 punkti), nav izpildīts (0 punkti) vai nav attiecināms (vērtība netika piešķirta, un šis standarts netika iekļauts aprēķinos), ar atbilstības slieksni vismaz 25 standarti jeb 25 punkti no maksimāli iespējamiem 35.

Tā kā daļa standartu nav attiecināma uz katru intervenci, tika piemērots pielāgots atbilstības slieksnis, sākotnējo atbilstības proporciju (25 no 35 standartiem jeb 71,4 %) attiecinot uz katrai intervencei attiecināmo standartu skaitu.

Intervences tika kategorizētas sešos intervenču veidos – programmas, atbalsta grupas, lekcijas, nodarbības un diskusijas, informatīvie pasākumi un kampaņas, pasākumi speciālistiem un indicētās profilakses programmas – atbilstoši to saturam un īstenotāju definējumam; identificējot neatbilstības starp nosaukumu un saturu (piemēram, pasākumi, kas nosaukumā ietvēra vārdu “programma”, faktiski bija atsevišķas, īslaicīgas nodarbības), piešķirtais intervences veids tika pielāgots pasākuma faktiskajam saturam, nevis nosaukumam.

Lai mazinātu subjektivitātes un neatbilstības riskus, tika ievērots “četru acu princips”, nodrošinot, ka visu ietverto intervenču novērtējumus ir caurskatījuši un apsprieduši vismaz divi pētnieki.

Vienīgais izņēmums bija atbalsta grupas – tās visas tika saglabātas atbalsta grupu intervenču veidu grupā arī tad, ja pēc satura tās vairāk līdzinājās informatīvu nodarbību cikliem.

Indicētās profilakses programmas tika apzinātas, bet atbilstoši tehniskajai specifikācijai netika vērtētas atbilstoši standartiem, jo tās ir individuālai personai un viņa riskiem un situācijai pielāgotas intervences, kas pēc būtības jau paredz ārstniecības pasākumus vai individuālas konsultācijas pie speciālista, kur tiek pielietoti citi kvalitātes kritēriji un vadlīnijas; savukārt pasākumi speciālistiem netika iekļauti vērtējumā, jo tie ir vērsti uz dažādu jomu pārstāvju kapacitātes celšanu un zināšanu pilnveidi un nav uzskatāmi par atkarību profilakses pasākumiem.

Darbs norisinājās ciešā sadarbībā ar Iekšlietu ministriju: pasūtītājs nodrošināja sākotnējos datu ievākšanas jautājumus un instrumentāriju, metodisko un koordinējošo atbalstu, apmācības par pierādījumos balstītu profilaksi, kā arī informāciju par Valsts policijas prevencijas nodaļu īstenotajām aktivitātēm, savukārt pētījuma gaitas pārrunāšanai vismaz reizi mēnesī notika tikšanās vai tiešsaistes sazvani, un katrs nodevums tika izskatīts līgumā noteiktajā pieņemšanas kārtībā.

Rezultāti un ietekme:

Pētījums sniedza pirmo sistemātisko narkotiku profilakses pasākumu kartējumu Latvijā par 2023.–2025. gadu: identificētas un strukturētā datu kopā ar intervenču aprakstiem (fiches) aprakstītas 64 intervences, kas iedalītas sešos veidos – programmas (13), atbalsta grupas (7), lekcijas, nodarbības un diskusijas (25), informatīvie pasākumi un kampaņas (7), pasākumi speciālistiem (7) un indicētās profilakses programmas (5).

No 52 atbilstoši EDPQS vērtētajām intervencēm atbilstības slieksni (25 punkti) sasniedz tikai 23 % jeb 12 intervences, bet, pielāgojot slieksni attiecināmo standartu skaitam, – 31 % jeb 16 intervences.

Visaugstākā atbilstība ir programmām – 85 % (11 no 13), kas atspoguļo to visaptverošo un strukturēto raksturu, savukārt būtiski zemāka tā ir atbalsta grupām (29 %), informatīvajiem pasākumiem un kampaņām (14 %) un vienreizējām lekcijām, nodarbībām un diskusijām (8 %). Vienīgais standarts, kas pilnībā izpildīts visās intervencēs, ir “Ētiska prevencija”, bet viszemākie rādītāji ir izvērtējumu jomā – “Gala izvērtējuma plānošana” izpildīta tikai 4 intervencēs un “Rezultātu izvērtējuma veikšana” – 6.

Izvērtējums atklāja būtiskas kvalitātes atšķirības starp strukturētām, pierādījumos balstītām programmām un īstermiņa, vienreizējiem pasākumiem, piemēram, lekcijām un informatīvajām kampaņām, un identificēja to cēloņus: sistemātiska vajadzību izvērtējuma un pierādījumu bāzes trūkumu ārpus programmām, sistemātisku uzraudzības un izvērtēšanas mehānismu neesamību (galvenokārt datu un finansējuma trūkuma dēļ), kā arī ilgtspējas risku, ko rada atkarība no ārējā finansējuma, īpaši Eiropas Savienības fondiem, jo pasākumi pēc projektu finansējuma beigām bieži netiek turpināti.

Uz šī pamata pētījums iesaka stiprināt pierādījumos balstītu pieeju un sistemātisku izvērtēšanu, kā arī plānot profilakses pasākumus kā mērķtiecīgus, stratēģiskus un ilgstošus, cikliskus risinājumus, nevis vienreizējus, spontāni īstenotus pasākumus.

Pētījums kopumā veido stabilu pamatu uz pierādījumiem balstītai narkotiku profilakses politikai Latvijā. Visi projekta nodevumi – pētījuma instrumentārijs, gala ziņojums, intervenču apraksti (fiches) un izvērtējums pēc EDPQS standartiem – kalpos ministrijai kā praktiska un atkārtoti izmantojama pierādījumu bāze ESF+ projekta turpmākai īstenošanai.

Šie rīki ļaus iestādēm mērķtiecīgi atlasīt un paplašināt efektīvākās programmas, ieviest Eiropas kvalitātes standartus un nākotnē atkārtot līdzīgus izvērtējumus. Ilgtermiņā tas nodrošinās mērķtiecīgāku publiskā finansējuma izlietojumu, tai skaitā arī potenciāli mazinot atkarību riskus sabiedrībā.

Izvērtējuma rezultātu nozīmīgumu un kvalitāti apliecina arī klienta sniegtā atsauksme par ziņojumu:

“Pētījuma tēma ir ļoti specifiska, un SIA “Civitta Latvija” tā īstenošanai piesaistīja profesionālu komandu. Komanda darbu veica teicami, ņemot vērā, ka pētījuma ietvaros bija jārisina vairāki informācijas iegūšanas un metodoloģiskie izaicinājumi.”

Galvenās atziņas:

Decentralizētas politikas jomas kartēšana ir īstenojama arī tad, ja informācija ir fragmentāra, ar nosacījumu, ka aptaujas, intervijas un literatūras analīze tiek sistemātiski triangulētas un neskaidros gadījumos īstenotājiem tiek lūgta precizējoša informācija.
Jēgpilnam kvalitātes izvērtējumam būtiski intervences kategorizēt pēc to faktiskā satura, nevis nosaukuma, savukārt pielāgotais atbilstības slieksnis nodrošina objektīvu salīdzināmību starp ļoti atšķirīga mēroga intervencēm.
Rezultāti arī apstiprina EDPQS ietverto profilakses zinātnes atziņu: vienreizējas informatīvas lekcijas nenodrošina noturīgu uzvedības maiņu bez turpmāka strukturēta atbalsta – tieši šeit radās politiski nozīmīgākie secinājumi.
Pateicoties Civittas ekspertīzei un atbildīgajai pieejai, tika sniegts nozīmīgs pienesums un iegūts svarīgs priekšstats par pastāvošajām intervencēm narkotiku lietošanas profilaksē.
Civitta apvienoja politikas izpētes metodoloģiju (jauktu metožu dizains, uz EDPQS balstīts izvērtējums, caurskatāmi vērtēšanas un atbilstības sliekšņa noteikšanas principi) ar resursietilpīgu un daudzpusēju lauka darbu (pašvaldības, valsts iestādes un NVO visā Latvijā), piecu mēnešu termiņā, sagatavojot lēmumu pieņemšanai gatavus nodevumus: gala ziņojumu, datu kopu ar intervenču aprakstiem (fiches) un datu failu ar katras intervences atbilstības vērtējumu 35 EDPQS standartiem.
Pieeja ir tieši pārnesama uz jebkuras decentralizētas sabiedrības veselības, sociālās politikas vai profilakses intervenču kopas kartēšanu un kvalitātes izvērtēšanu, kā arī noderīga politikas veidotājiem un valsts pārvaldes iestādēm, kas vēlas ieviest starptautiski atzītus kvalitātes standartus jomās, kurās tie vēl nav formāli apstiprināti