Client
Valsts KancelejaValsts kanceleja ir Latvijas valsts pārvaldes centrs, kas nodrošina politikas plānošanas dokumentu un tiesību aktu projektu atbilstību noteiktajām prasībām, koordinē Ministru kabineta darbu un izstrādā politikas rīcības plānus. Tā sniedz Ministru prezidentam un valdībai datos un pētījumos balstītu analīzi, politikas attīstības scenārijus un ekspertu vērtējumus, tādējādi sekmējot informētu un pierādījumos balstītu lēmumu pieņemšanu.
Civitta uzdevums bija veikt pirmo visaptverošo Valsts aizsardzības mācības un Jaunsardzes likuma ietekmes pēcpārbaudi.
Valsts kancelejas vadībā, cieši sadarbojoties ar Aizsardzības ministriju un Jaunsardzes centru, izvērtējuma mērķis bija noskaidrot, vai tiek sasniegti likumā noteiktie mērķi un kāda ir tā ietekme uz mērķgrupām, vienlaikus padziļināti analizējot būtiskākos likuma īstenošanas aspektus: saistītā tiesiskā regulējuma atbilstību, mācību līdzekļu un metožu piemērotību, galveno iesaistīto darbinieku sagatavotību, mācību satura atbilstību likuma mērķiem, materiāltehnisko nodrošinājumu, kā arī izglītības iestāžu un to dibinātāju iesaisti.
Izvērtējuma rezultātus paredzēts izmantot likuma un tā īstenošanas pilnveidei, ja tiks konstatēta šāda nepieciešamība, kā arī Latvijas pierādījumos balstītas tiesību aktu ietekmes pēcpārbaudes prakses turpmākai attīstībai.
Likums ir divu visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas pamatinstrumentu juridiskais ietvars:
Pašreizējos sarežģītajos ģeopolitiskajos apstākļos valdībai bija būtiski pārliecināties, vai šīs programmas patiešām attīsta jauniešu zināšanas, prasmes, patriotismu un gatavību aizstāvēt valsti, un saprast, kas regulējumā vai programmu saturā un īstenošanā būtu pilnveidojams.
Novērtējumu pasūtīja un tā izstrādi vadīja Valsts kanceleja, cieši sadarbojoties ar Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju un Jaunsardzes centru kā galvenajām Likuma īstenošanā iesaistītajām pusēm. Novērtējuma rezultātiem bija arī jāsniedz ieguldījums tiesību aktu ietekmes pēcpārbaudes (ex-post) novērtējumu veikšanas prakses attīstībā Latvijā, sekmējot datos balstītu lēmumu pieņemšanu un tiesību aktu kvalitātes un efektivitātes uzlabošanos.
Civitta novērtējumu veidoja kā jauktu metožu pētījumu, apvienojot kvalitatīvās un kvantitatīvās pētniecības pieejas.
Tā kā Likuma sākotnējā anotācija ietvēra ierobežotu informāciju par plānoto ietekmi un neietvēra konkrētus rādītājus, Civitta rekonstruēja Likuma intervences loģiku, aptverot Likuma izstrādes pamatojumu, intervences aprakstu (mērķi, iesaistītās puses, mērķa grupas, aktivitātes), novērtējuma laikā identificētus iznākuma un rezultatīvos rādītājus, kā arī sasniegtos rezultātus un ietekmi.
Šis rekonstruētais loģikas modelis kļuva par analītisko pamatu, pret kuru tika vērtēti visi tehniskajā specifikācijā noteiktie astoņi izpētes jautājumu bloki.
Datu vākšanā tika izmantoti pieci instrumenti:
Īpaša pieejas iezīme bija intervences loģikas rekonstrukcija: tā kā Likuma plānotās ietekmes rādītāji nebija apkopoti vienuviet, Civitta tos identificēja un apkopoja no dažādiem dokumentiem (Likuma anotācijas, saistītajiem politikas plānošanas dokumentiem un informatīvajiem ziņojumiem), papildinot tos ar novērtējuma gaitā iegūto informāciju un ar aptaujām radot reprezentatīvu bāzi, ko klients var izmantot turpmākai intervences ietekmes analīzei un ilgtermiņa monitoringam.
Datu analīzes rezultāti sistemātiski tika analizēti dažādos griezumos: pēc mājās lietotās valodas, dzimuma, izglītības iestādes tipa (t. sk. bijušās mazākumtautību skolas), reģiona un apdzīvotas vietas tipa.
Nozares ekspertīze tika nodrošināta, Civitta izvērtēšanas komandai piesaistot atzītus ārējos ekspertus sabiedrības noturības un izglītības jomās.
Darbs norisinājās Valsts kancelejas Valsts pārvaldes politikas departamenta pārraudzībā, cieši sadarbojoties ar Aizsardzības ministriju un Jaunsardzes centru — no ievada sanāksmes par pieeju un metodēm, caur sanāksmēm pēc katra nodevuma iesniegšanas, līdz kopīgai respondentu piesaistei (skolas, instruktori, jaunsargu pašpārvalde) un gala ziņojuma secinājumu un ieteikumu prezentēšanai pasūtītāja organizētā pasākumā
Novērtējums valdībai pirmo reizi sniedza pamatotu Likuma ietekmes mērījumu, kas balstīts vairāk nekā 3 000 respondentu atbildēs trīs aptaujās, 35 intervijās un četrās fokusgrupu diskusijās.
Viens no galvenajiem rezultātiem ir tas, ka aptuveni 76 % jauniešu pabeigtās mācības vērtē pozitīvi, īpaši izceļot disciplīnas un atbildības attīstību (68 %), sadarbības prasmes (62 %) un praktiskās iemaņas (61 %).
Jaunsargu programma savus mērķus sasniedz vēl pilnīgāk. 93 % jaunsargu patīk darboties Jaunsardzē, 95 % uzskata, ka programma palīdz apgūt noderīgas zināšanas un prasmes, 91 % izglītības iestāžu instruktorus vērtē kā profesionāli sagatavotus, un 95 % pozitīvi vērtē sadarbību ar Jaunsardzes centru.
Novērtējums arī kvantificēja VAM satura pamatproblēmu. Programmā militārajam saturam atvēlētas 102 stundas, bet pilsoniskajai aktivitātei tikai 6 stundas un noturībai krīzes situācijās 4 stundas, un šī disproporcija tieši atspoguļojas jauniešu zemākajos pašvērtējumos tieši šajās kompetencēs. Novērtējums arī parādīja, ka nometnēs, kur praktiskās iemaņas tiek nostiprinātas vislabāk, piedalās tikai aptuveni 5 % VAM skolēnu.
Novērtējums apstiprināja, ka Likuma mērķis kopumā tiek sasniegts, vienlaikus precīzi identificējot gan jomas, kur tas tiek sasniegts tikai daļēji, kā VAM pilsoniskās līdzdalības un rīcībspējas krīzes situācijās dimensijās un nevienmērīgajā ietekmē reģionos un valodu grupās (vājāka Rīgā un rusofono jauniešu vidū), gan galvenos pilnveidojamos aspektus: instruktoru darba slodzi un noturības faktorus, infrastruktūras nevienlīdzību pilsētvidē un nepilnīgi izmantoto NVO sadarbības potenciālu.
Uz šī pamata Civitta izstrādāja desmit praktiski īstenojamus ieteikumus divās grupās:
Atzinīgi novērtējot Civitta ieguldījumu, Jaunsardzes centrs pasniedza SIA “Civitta Latvija” pateicības rakstu “Par ieguldījumu Jaunsardzes centra attīstībā” (Rīgā, 2026. gada 20. maijā), ko parakstījis Jaunsardzes centra direktors.
Rezultāti veido pierādījumu bāzi Likuma un abu programmu pārskatīšanai un pilnveidei, savukārt inovērtējumā izveidotais rādītāju ietvars ļauj turpmāk monitorēt to ilgtermiņa ietekmi. Plašākā mērogā projekts sniedz ieguldījumu tiesību aktu ietekmes pēcpārbaudes izvērtēšanas prakses attīstībā Latvijā, sekmējot datos balstītu lēmumu pieņemšanu un tiesību aktu kvalitātes un efektivitātes uzlabošanos.
Ex-post izvērtēšana ir īstenojama un vērtīga arī tad, ja likuma plānotās ietekmes rādītāji nav apkopoti vienuviet, ar nosacījumu, ka intervences loģika tiek rūpīgi rekonstruēta un rādītāji tiek identificēti un apkopoti no dažādiem dokumentiem, tos papildinot novērtējuma gaitā.
Lielas, labi veidotas izlases (vairāk nekā 3 000 respondentu) ļauj pāriet no atsevišķiem novērojumiem pie statistiski redzamām atšķirībām starp reģioniem, valodu grupām un skolu tipiem, un tieši tur radās politiski nozīmīgākie secinājumi.
Politiski un sociāli jutīgu programmu izvērtēšanā izšķiroša ir triangulācija: aptauju dati, intervijas, fokusgrupas, dokumenti un statistika konsekventi savstarpēji apstiprināja cits citu.
Civitta apvienoja politikas izvērtēšanas metodoloģiju (intervences loģika, jauktu metožu dizains, reprezentatīvas izlases) ar padziļinātu nozares ekspertu iesaisti sabiedrības noturības un izglītības jomās un vadīja prasīgu daudzpusēju lauka darba programmu (skolas, instruktori, ministrijas, NVO un jaunieši) stingrā sešu mēnešu termiņā, sagatavojot skaidrus, lēmumu pieņemšanai gatavus secinājumus un ieteikumus.
Pieeja ir tieši pārnesama uz jebkura tiesību akta ar augstu ietekmes līmeni vai valsts programmas pēcpārbaudes (ex-post) novērtēšanu (izglītībā, aizsardzībā, sociālajā politikā un citur), kā arī noderīga organizācijām (valdībām, aģentūrām), kurām nepieciešams izveidot rādītāju un pierādījumu bāzi politikām, kuru plānotās ietekmes rādītāji nav definēti vai apkopoti vienuviet, un pēc tam to izmantot pastāvīgam monitoringam.
